Tātad literatūrā apostrofs rodas, kad stāsta varonis runā ar kādu priekšmetu, ideju vai kādu, kurš ir miris vai neeksistē, it kā tam būtu jūtas. Mērķis ir izcelt objekta, idejas vai neeksistējošas personas nozīmi stāstā un ievadīt dramatisku efektu.
- Kas ir apostrofs un piemēri?
- Kā apostrofu izmanto literatūrā?
- Kā atpazīt apostrofu literārajās ierīcēs?
- Kas ir apostrofs kā runas figūra?
Kas ir apostrofs un piemēri?
Apostrofs - kad literārā darba varonis runā ar kādu objektu, ideju vai kādu, kas neeksistē, it kā tas būtu dzīvs cilvēks. Tas tiek darīts, lai radītu dramatisku efektu un parādītu objekta vai idejas nozīmīgumu. Apostrofu piemēri: 1. Ak, roze, cik saldi tu smaržo un cik spoži izskaties!
Kā apostrofu izmanto literatūrā?
Apostrofs kā literāra ierīce ir varoņa izteikta poētiska frāze vai runa, kas adresēta tēmai, kuras literārajā darbā burtiski nav. Priekšmets var būt miris, neesošs, nedzīvs objekts vai pat abstrakta ideja.
Kā atpazīt apostrofu literārajās ierīcēs?
Apostrofa atpazīšana dzejā un prozā
- Meklējiet “Ak” vai “O”, kas bieži norāda, ka runātājs runā ar kādu personu vai kaut ko neredzamu.
- Ievērojiet, kad runātājs uzrunā kādu vai kaut ko vārdā, kas nav bijis auditorija pārējā darbā.
Kas ir apostrofs kā runas figūra?
Tas notiek, kad runātājs pārtrauc runāt ar auditoriju (piem.g. lugā) un novirza runu trešajai pusei, piemēram, pretinieku tiesvedībai vai kādai citai personai, kas dažkārt nav notikuma vietā. ... Bieži vien adresāts ir personificēts abstrakts kvalitāte vai nedzīvs objekts.