Frāzi parasti raksturo kā gramatisku vienību līmenī starp vārdu un klauzulu. Frāzi veido galva (vai virsraksts), kas nosaka vienības gramatisko raksturu, un viens vai vairāki izvēles modifikatori. Frāzes var saturēt citas frāzes.
Kādas ir frāzes īpašības??
Šī definīcija ietver trīs pazīmes: (1) tā nosaka, ka frāzi var veidot tikai vārdu grupa, kas nozīmē, ka viens vārds nevar; (2) tas atšķir frāzes no klauzulām; un 3) tas prasa, lai vārdu grupas, kas tiek uzskatītas par frāzi, veidotu vienu gramatisku vienību.
Kādi ir 5 frāžu piemēri??
5 Frāžu piemēri
- Lietvārda frāze; Piektdiena kļuva par vēsu, mitru pēcpusdienu.
- Darbības vārda frāze; Iespējams, Marija tevi gaidīja ārā..
- Gerunda frāze; Saldējuma ēšana karstā dienā var būt labs veids, kā atvēsināties.
- Infinitīva frāze; Viņa palīdzēja uzbūvēt jumtu.
- Priekšvārda frāze; Virtuvē jūs atradīsit manu mammu.
Kādi ir 3 frāžu veidi??
Tāpat kā klauzulas, arī frāzes ir divu vai vairāku vārdu kombinācija teikumā; tomēr atšķirībā no klauzulām frāzes nesatur ne priekšmetu, ne darbības vārdu. Ir daudz frāžu veidu, taču tos var iedalīt trīs galvenajās kategorijās: lietvārdu frāzes, darbības frāzes un modificējošas frāzes.
Kādi ir frāzes piemēri??
Astoņi izplatītākie frāžu veidi ir: lietvārds, darbības vārds, gerunds, infinitīvs, lietderīgs, līdzdalīgs, priekšvārds un absolūts.
...
Šeit ir piemēri:
- Viņš gaidīja, kad lietus beigsies.
- Viņa bija sarūgtināta, kad tā nevārījās.
- Jūs jau sen guļat.
- Jūs varētu izbaudīt masāžu.
- Viņš ļoti vēlējās ēst vakariņas.