Kad divi līdzīgas frekvences viļņi nonāk vienā vietā un pārklājas, tie pārmaiņus konstruktīvi un destruktīvi traucē. Šo maiņu sauc par sitienu, jo tas rada nepatīkamu pulsējošu skaņu. ... Šī viļņa amplitūda vai sitieni svārstās ar frekvenci, ko sauc par sitienu frekvenci.
- Kas notiek, ja diviem viļņiem ir vienāda frekvence?
- Vai viena frekvence nozīmē vienādu viļņa garumu?
- Vai viļņiem var būt vienāda frekvence, bet atšķirīgs viļņu garums?
- Vai viļņiem nepieciešama tāda pati frekvence, lai traucētu?
Kas notiek, ja diviem viļņiem ir vienāda frekvence?
Jo tuvāk viļņa frekvences atrodas viena otrai, jo retāk sitieni. Ja diviem viļņiem ir vienāda frekvence, sitienu nebūs.
Vai viena frekvence nozīmē vienādu viļņa garumu?
Pieņemot, ka sinusoidāls vilnis kustas ar fiksētu viļņu ātrumu, viļņa garums ir apgriezti proporcionāls viļņa frekvencei: viļņiem ar augstākām frekvencēm ir īsāki viļņu garumi, un zemākām frekvencēm ir garāki viļņu garumi.
Vai viļņiem var būt vienāda frekvence, bet atšķirīgs viļņu garums?
4 atbildes. Piemēram, divējādos saldētājos (https: // lv.wikipedia.org/wiki/Birefringence), viļņa garums ir atkarīgs no polarizācijas, tāpēc diviem viļņiem vienā vidē un ar tādu pašu frekvenci, bet atšķirīgu polarizāciju var būt dažādi viļņu garumi.
Vai viļņiem nepieciešama tāda pati frekvence, lai traucētu?
Nē; viļņu traucējumi notiek, kad mijiedarbojas divi jebkuras frekvences viļņi, vienādi, gandrīz vienādi vai ļoti atšķirīgi. Piemēram, gaisa molekula pie auss var reaģēt tikai uz visu to skaņas viļņu summu, kas to sasniedz jebkurā brīdī.