Pukstu grupu, ko nosaka spēcīgu un vāju impulsu modeļi, sauc par metriem. Skaitītāju var sajust vai dzirdēt. Tas ir tad, kad spēcīgam akcentētajam sitienam (parasti VIENAM vai modeļa pirmajam sitienam) seko viens vai vairāki vājāki sitieni. Tas veido atkārtotu modeli mūzikā.
- Kāds ir spēcīgu un vāju sitienu modelis?
- Kam raksturīgs spēcīgs vājš vājš vājš?
- Kāds ir atkārtots sitienu modelis mūzikā?
- Kā sauc vāju sitienu?
Kāds ir spēcīgu un vāju sitienu modelis?
Mūzikas laiku nemēra tikai ar nediferencētu sitienu sēriju, kas ritinās viens pēc otra. Tā vietā sitieni tiek sakārtoti regulāros spēcīgu un vāju modeļos (t.i.e. vairāk uzsvērts un mazāk uzsvērts). Šo spēcīgo un vāju sitienu modelēšanu sauc par metru.
Kam raksturīgs spēcīgs vājš vājš vājš?
Spēcīgs un vājš modelis norāda, ka spēlē dubultā skaitītājs. Tā kā josla ir sadalīta divos dubultos, 4/4 laiku dažreiz sauc arī par četrkāršu laiku. 3/4 bārā tā ir tikai viena trīskārša grupa - stipra, vāja, vāja. Spēcīgs-vājš-vājš modelis nozīmē, ka spēlē ir trīskāršais metrs.
Kāds ir atkārtots sitienu modelis mūzikā?
Ritms - terminam “ritms” ir vairāk nekā viena nozīme. Tas var nozīmēt mūzikas pamata impulsu vai ritmisku modeli, kas atkārtojas visā mūzikā (piemēram, “sajūtiet ritmu”). Tas var attiekties arī uz vienas nelielas piezīmju grupas modeli laikā (piemēram, “atskaņot šo ritmu man”).
Kā sauc vāju sitienu?
Spēcīgi un vāji sitieni: pamati
Visizplatītākā doma par spēcīgiem un vājiem sitieniem (4/4 laikā) ir šāda: mēra pirmais sitiens ir visspēcīgākais (tas ir “kritums”). Arī mēra trešais sitiens ir spēcīgs, bet ne tik spēcīgs kā pirmais. Otrais un ceturtais sitiens ir vājš.